4:1 Un tā es, Kunga gūsteknis, atgādinu jums, lai jūs dzīvotu tā aicinājuma cienīgi, kurā jūs esat aicināti,

4:2 Visā pazemībā un lēnprātībā, un pacietībā viens otru mīlestībā paciezdami,

4:3 Cenzdamies uzturēt gara vienību miera saitēm.

4:4 Viena miesa un viens gars, kā arī vienai cerībai jūs savā aicinājumā esat aicināti.

4:5 Viens Kungs, viena ticība, viena kristība,

4:6 Viens Dievs un visu Tēvs, kas pār visiem un ar visiem un visos mūsos.

4:7 Bet katram no mums ir dota žēlastība tādā mērā, kādu Kristus mums to dāvinājis.

4:8 Tāpēc Viņš saka: Uziedams augšā un gūstā paņemdams gūstniecību, Viņš cilvēkiem izdalīja dāvanas.

4:9 Bet uzgāja, vai tas nenozīmē to, ka Viņš pirmāk nonācis pasaules zemajās vietās?

4:10 Bet Viņš, kas nonāca, ir tas pats, kas uzgāja pār visām debesīm, lai visu piepildītu.

4:11 Un Viņš iecēla citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, bet citus par ganiem un mācītājiem,

4:12 Lai sagatavotu svētos kalpošanas darbam, Kristus miesas uzcelšanai,

4:13 Kamēr mēs sasniegsim vienību ticībā un Dieva Dēla atzīšanā, vīra briedumu, Kristus mūža pilnības mēru,

4:14 Lai tad vairs mēs nebūtu mazgadīgi bērni, kas, pateicoties cilvēku viltībai, viņu viltīgās rīcības piekrāpti, svaidās šurp un turp, padodamies katram mācības vējam,

4:15 Bet, mīlestībā sekodami patiesībai, mēs visumā pieaugsim Viņā, kas ir galva, Kristus,

4:16 No kura visa miesa, kas apvienota un savienota visādām palīgsaitēm, mīlestībā augs sevis izkopšanai saskaņā ar katra locekļa darbības mēru.

4:17 Tāpēc es jums to saku un Kunga vārdā apliecinu, lai jūs vairs nedzīvotu tā, kā sava prāta tukšumā dzīvo pagāni.

4:18 Tumsība aptumšojusi viņu prātu; nezināšana, kas viņos ir to cietsirdības dēļ, atsvešinājusi tos no Dieva dzīvības.

4:19 Izmisumā tie nodevušies netiklībai, visādiem nekrietniem darbiem, mantkārībai.

4:20 Bet tā jūs nemācījāties Kristu pazīt;

4:21 Ja jūs par Viņu dzirdējāt un Viņā esat mācīti Jēzus patiesībā,

4:22 Tad jums jāatmet agrākā dzīve un vecais cilvēks, kas, savu kārību pievilts, iet bojā.

4:23 Bet atjaunojieties savā prātā un garā,

4:24 Un ietērpieties jaunā cilvēkā, kas radīts pēc Dieva līdzības taisnībā un patiesības svētumā!

4:25 Tāpēc atmetiet melus un katrs runājiet savam tuvākajam patiesību, jo mēs savstarpēji esam locekļi!

4:26 Dusmojieties, bet negrēkojiet! Saule lai nenoriet pār jūsu dusmām!

4:27 Nedodiet vietu ļaunajam garam!

4:28 Kas zadzis, lai vairs nezog, bet labāk lai strādā, darīdams savām rokām kaut ko labu, lai būtu iespēja palīdzēt trūkumcietējiem.

4:29 No jūsu mutes lai nenāk neviena ļauna runa, bet gan laba, kas stiprina ticībā un nes svētību klausītājiem!

4:30 Un neapbēdiniet Dieva Svēto Garu, kurā jūs esat apzīmogoti atpestīšanas dienai!

4:31 Katrs sarūgtinājums un dusmas, un bardzība, un kliegšana, un zaimi, un katrs ļaunums lai ir tālu no jums!